***
Tava pils ir sagrauta.
Starp drupām stāvi
BezCerībai blakus,
Un viņa tev saka:
Es mīlu tevi!
Tu pieķeries vārdiem,
Notici un dari, ko liek
Pat nezinot, kāpēc…
Tu uzdod jautājumus,
Uz kuriem viņa
Nekad neatbild
Patiesību.
Viņa viltīgi maina
Savu izskatu
Un runas veidu.
Reizēm tev šķiet,
Ka tu vari viņai ticēt
Un pat iemīlēt…
Bet viņa atkal atstāj tevi
Starp tavām drupām
Un iznīcina tavus
Mēģinājumus atjaunot
To, kas bija labs.
Apstājies, apmātā, Sirds! –
Tu lieliski vari iztikt bez viņas!
Un BEZcerība pazūd.
Paliek Cerība,
Kas Ceļu tev parāda
Pie Mīlestības,
Kura jaunu pili tev ceļ
Un nekad neko nesagrauj!
/Aija Štube/
***
rudraija 