Klusums

***

Pamostos.

Apkārt tāds biezs klusums,

Ka gribas ienirt

Šī Klusuma okeānā –

Visu dzīvo mīlošā

Siltā viļņu apskāvienā.

/Aija Štube/

***

Spoguļi

***

Skatos tavās acīs kā spoguļos,

Migla pretī nāk un tajās drīz iesoļos.

***

Jau daudzus gadus tu pārtiec no citu dotas informācijas.

Ir laiks to apļošanu beigt, jo no zināšanu krājumiem viedums neveidojas.

***

Ir pretrunīga tava zināšana – tā vairāk ir nojaušana.

Tev tīk spēlēties ar politiku? Viedai būtībai tā spēle izpaliktu

Un rastos laiks, lai savu dzīvi mīlestībā izdzīvotu.

***

Vēl brīdi uzkavēšos un tālāk došos

Dzīvi – pelēcīti – ietērpt toņos košos.

/Aija Štube/

***

Reizēm gribās aiziet projām no visiem un visa:

No cilvēkiem, kuri daudz runā, paši īsti nezinot, ko,

No tiem, kuru uzskati mainās ik dienas, ik minūtes,

No tā, ko pavēstī ziņās, izlasa avīzēs.

Aiziet pie klusētājiem, ar kuriem var nerunāt,

Ar kuriem var kopā paBūt un visu sarunāt.

/Aija Štube/

***