Darba prieks – radīšana

Image

***

Pirmais maijs –

Darba svētki.

Saule slēpjas un putni klusē…

Darbam svētki

Ir tad, kad prieks,

Darīt to, ko dari.

Kad izvēlēties nav tavā varā,

Kur pazūd prieks

Un līksmība garā?

Vai Saule līksmo,

Ja tai liek spīdēt,

Un putniem pēc programmas dziedāt?

Puķes zied tādēļ,

Ka ziedēt ir laiks.

Tā paiet laiks un gadi.

Bet darbaprieks ir vien tad,

Kad tu radi!

/Aija Štube-01.04.14./

***

Uz Cilvēcības pamatiem

Image

***

Akmens tiltus šķērso cilvēki

Ar akmens sirdīm.

Pareizi ģērbti, kulturāli,

Bruņoti ar jaunāko tehniku.

Darbos viņi akmens likumus

Stiprina savām un savu vadoņu ērtībām,

Lai pasargātu sevi no tiem,

Kas neiederas un nepareizajiem…

Sabiedrībā ar akmens sirds vērtībām

Reizēm notiek traģēdijas –

Kādam atmostas akmens sirdsapziņa,

Un viņa liek nedarīt “pareizās lietas”.

Tad viņi tiek izstumti, noliegti, izsmieti,

Bet attapušies, no svešiem dubļiem izlīduši,

Viņi pamazām veido savu sabiedrību

Uz Cilvēcības pamatiem celtu.

/Aija Štube 27.04.14./

***

Svētības!

Image

***

Ik gada rituāli

Ik gada svētki.

Vieniem Saules dejas,

Citiem-akmens, krusts.

*

Ja mēs pieņemt spētu

Katra sirds sarunas

Ar viņa svētavotā

Sirdi skaloto,

Apziņu tīrīto,

Gara dzirksteli šķilto,

Tad mazāk būtu aizvilto,

Jo tumsas Gaismā nav!

*

Vienkārši nāc ārā

Un saules svētību kārā

Sirds traukā

Līs vērtības!

/Aija Štube 18.04.2014./

***

 

Miera buča pasaulei

Image

***

Pūpoli zied, putni čivina,

Cilvēki savādas problēmas risina.

Svešu ideju pārņemti prāti

Dvēseles mieram kā aizslēgti vārti.

*

Saule tik spilgta, bet sals vēl kniebj.

Problēmu pārņemtie viens otram riebj.

Kas zobenu paceļ, tas no tā krīt”-

Teiciena patiesums atklāsies rīt…

*

Ziema ir garām, viss mostas un plaukst.

Vietām vēl pērnās lapas čaukst.

Tanku vietā – kāpsim uz moča,

Lido lai pasaulē miera buča!

*

Prātos, jūtās un sirdī dzimst prieks.

Naida varas un runas ir nieks!

Dod savu roku un ejam tusēt –

Šoreiz ienaidniekiem būs klusēt!

/Aija Štube-01.04.2014./

***

Īsais variants:

Ziema ir garām, viss mostas un plaukst.

Vietām vēl pērnās lapas čaukst.

Dosimies dabā – kāpsim uz moča,

Lido lai pasaulē miera buča!

/Aija Štube/

 

 

12. marts

Image

***

Šogad agrs pavasaris –

Gājputni jau klāt!

Runcis auro nepaguris

Skaisti – viņaprāt!

*

Kļavu kokiem sulas tekot,

Dažs iet puķēs, cits iet bekot…

Kāds vēl pamanījies slēpot;

Kur man iet un kuram sekot?

*

Saule silda termometru,

Kliedz virs galvas kaija.

Visi ķerot taksometru –

Jāapsveicot Aija! 🙂

/Aija Štube 12.03.2014./

***

Ar to, ko paši vēlamies no sirds!

Image

Ir ziemas miers,

Un vai tad nav vienalga,

Ka sniega vietā

Lietus līst

Un peļķēs neslīd kājas?

Ir gadu mija katram citādāka.

Ar sevi parunāt

Var atlicināt laiku.

Un ievēlēties vēlēšanās trīs.

Kad pulkstens ziņos – gadam nobeigums,

Būs pielikts punkts

Tām sāpēm, ciešanām un bēdām,

Jo gads ir jauns

Un jauna stunda gaida,

Kas piepildīta tiks

Ar to, ko paši

Vēlamies no sirds!

/Aija Štube 31.12.13./

Arī Mani tur sen jau neielaiž…

Image
Reiz dzīvoja visparastākais cilvēks. Notika tā, ka “vienā ne pārāk jaukā brīdī” viņam dzīvot kļuva neizturami smagi, un viņš aizgāja uz baznīcu.
Tur pie viņa pieiet viens cilvēks:
– Nepareizi rokas turi!
Pieskrien otra:
– Šādā apģērbā nedrīkst iet dievnamā!
Trešā burkšķ:
– Sveci droši vien uz ielas, nevis baznīcā nopirki?
Aiz muguras kāds biksta:
– Nepareizi krustu met!…
Beigās pieiet pie cilvēka kāda pēc izskata ļoti pareiza un zinoša sieviete un pamāca:
– Ziniet, labāk izejiet no baznīcas ārā, nopērciet sev grāmatiņu par to, kā šeit jāuzvedas, un tikai tad nāciet!
Izgāja cilvēks no baznīcas, apsēdās uz soliņa un sāka rūgti raudāt…
Un pienāk pie viņa Kristus:
– Kāpēc raudi, cilvēk – Dieva bērns?
Mani pat baznīcā nelaiž!
Apkampa viņu Kristus, piemiedza ar aci un klusu teica:
– Tu neraudi, viņi arī mani tur sen jau neielaiž…
***
/tulk. no Facebook ieraksta/