OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Balti rozā goda tērpu uzvilkusi
Ābeļziedu princesīte smaida.
Priekšā ražas laiks un augļu smagums,
Bet patreiz lai ļaudis uz to gaida.
/Aija Štube/
***
Ābeļziedu princesīte
Category Archives: Foto
Iemūžini…
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Iemūžini fotogrāfijās pavasari –
Lai paliek par piemiņu
Laikam, kad sals tevi dzels
Un sniega bumbas kāds vels.
*
Iemūžini pavasari, ja vari.
Tomēr tas nebūs kā īsts.
Reibina smaržu realitāte
Tagad un šeit –
Plaukst, zied un vīst.
*
Iemūžini ceriņa laimīti,
Pasmaidi sev un citiem.
Cik naivi mēs reizēm esam,
Cik atklāti pret visiem!
*
Cik labi, ka esam naivi,
Bet zinoši pieredzē,
Joprojām mums patīk sapņot,
Tikt ziedu paradīzē!
/Aija Štube/
***
Baltas…
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
*** SIRDSSILTS SVEICIENS VASARSVĒTKOS! ***
***
Baltas domas
Kā baltas kastaņu sveces
Pret debesīm tiecas,
Un atbilde nepaies secen.
/Aija Štube/
***
Reizēm vajag…
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Ziedošais laiks ir īss –
Pavisam neilgs brīdis,
Ja vēl lietus laikā
Telpās sēdi –
Nepamani,
Kā pumpuri pārvēršas
Greznā, smaržīgā kupenā:
Shanel var atpūsties.
Labāk doties izlūkos
Un iegrimt ziedos.
Fotogrāfu bari aplenc
Ziedošu ceriņkrūmu.
Spīd saule, un es neklausos,
Kad man stāsta
Par dzīvi – sūru un grūtu.
Reizēm vajag aizmirsties
Un vienkārši priecāties.
/Aija Štube/
***
Šonakt
***
Šonakt es negulēju, un tevi sameklēju –
Starp sapņu atlūzām asām, tu staigāji kājām basām.
Šonakt es tevi saucu, un laikus nesajaucu –
Paņēmu tevi aiz rokas un vedu pa savām takām.
*
Tu sekoji negribīgi, skatījies atriebīgi,
Bet man tas bija vienalga – mans mērķis nav alga.
Kad nonācām zaļā pļavā, tu iekliedzies balsī skaļā –
Tā satricināja gaisu, un padzina rēgu baisu.
*
Es aicinu tevi tālāk, par to mēs runāsim vēlāk.
Tev atgūties nāksies vēl brīdi, lai pazūd visi strīdi.
Uz īstajām mājām tu nāksi – pa gabalam kopā vāksi
Visu, kas bija zaudēts, no jauna tas tiks audzēts!
/Aija Štube/
***
Līst…
***
Lietains rīts.
Viss miglā tīts.
Sapnis pārtraukts
Paliks nenoskatīts.
***
Ārā līst,
Dvēselē brūces dzīst.
Gribās izteikties dzejā,
Un iemest to visu sejā.
Tikai nezinu kam…
Varbūt Nelabajam?
Bet Nelabais
Uzsmaida Labajam,
Redzot to klusām
Aizejam.
Ārā līst.
Brūces dzīst.
Domas nerātni
Apkārt klīst.
/Aija Štube/
***
Prieks
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Kad mūsu zemei ziedonis pāri iet,
Agrie putni vītero un dzied,
Tad visiem sirdī ienāk prieks,
Un tas nevienam nebūs lieks!
/Aija Štube/
***
Vai nav vienalga?
***
Paldies tev par to, ka esi,
Ka deviņas rozītes nesi
Un ļāvi man justies kā bērnam
Smaidošam un brīvam.
Varbūt tā būtu jājūtas
Ikvienam cilvēkam?
*
Un kas tad to liedz?
*
Sabiedrības modeļi
Reizēm ir liekuļi,
Dzīves “normālās” normas
Ir maskās stingušas formas.
Pat tie, kas saka, ka
Ārējos standartus neakceptē,
Parasti dara to kādas idejas ietekmē.
*
Bet vai nav vienalga tas viss,
Ja man esi tu, tev – es?
/Aija Štube/
***
Es vēlos tikai mieru!
***
Dzīvības spēks – enerģija,
Ko gribat man atņemt,
Ir vienīgais, kas mani
Par cilvēku spēj pārvērst.
Kā gan jums to saprast,
Kas ejat kā buldozeri,
Kam nervi kā dzelzbetons?!
Bez dzīvības spēka nav dzīves,
Bet eksistēt nevēlos.Tad labāk mirt!
Lai dvēseles mierā var radoši izpausties,
Lai miers ir ap mani un manī.
Vai tiešām grūti to saprast?
Kā Cilvēkam?
Vai labāk, ja cilvēka nav?
Vai nelaimes kamols kliedz
No katra nervu stresa
Kā dunča dūriena.
Es vēlos mieru –
Vairāk it neko!
Un atdotu par to
Es Visu!
/Aija Štube/
***
Vai ne?
***
Kreatīvi cilvēki miegā
Ar kilogramos svērtās
Kultūras ķieģeļiem
Atraktīvi mētājas.
Asinis sniegā
Par sārtām rozēm pārvēršas.
Tu pamodies un priecājies,
Ka sniega sega silda,
Kad atmiņas par dzīvību
Svarīgu funkciju pilda.
Motivācija priekam teic – Jā!
Ļuj nogrimt naidam kara ārprātā,
Ģenerāļus ieslēgt sestajā palātā,
Iedot otiņas, lai glezno
Sārtas rozes uz sienām
Ar savām un upuru asinīm.
Tas taču būs kreatīvi,
Vai ne?
/Aija Štube/
***
rudraija 