Tu nāci pie manis
Pār dzeltenu pieneņu lauku,
Caur ceriņiem, jasmīniem,
Asterēm, dālijām,
Pa zeltaino lapu takām.
Tagad kaili koku zari
Sniedzas man pretī kā tavas rokas,
Un tavi mati ir balti kā pirmais sniegs.
/Aija Štube/
Tu nāci pie manis
Pār dzeltenu pieneņu lauku,
Caur ceriņiem, jasmīniem,
Asterēm, dālijām,
Pa zeltaino lapu takām.
Tagad kaili koku zari
Sniedzas man pretī kā tavas rokas,
Un tavi mati ir balti kā pirmais sniegs.
/Aija Štube/

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Skatos, kā tu audz – vīteni
Līku ločiem kā čūska,
Ar ziediem kā zvaniem
Uz augšu, pretī saulei.
Tu nemaz nenojaut,
Ka galvenā vērtība
Tavā dzīvē
Ir atbalsta punkts.
/Aija Štube/
***

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Mani mīļākie ziedi ir jasmīni,
Kaut trausli kā dzīves pavedieni.
To smarža nāk manī un atdzīvina,
Senās, bijušās jūtas atmodina.
Uzmundrina, apreibina, pamodina…
/Aija Štube/
***

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Ar rīta gaismu gulēt gāji,
Ar tumsu – līksmot sāki.
Tomēr šī diena nav ikdiena –
Mums priekšā Jaunā gada nakts –
Tik koša, tik līksma, tik skaļa,
Salūtam dota tiks vaļa.
Kad pulksten’s būs jau divpadsmit,
Šampānieša burbulīši degunus kutinās,
Un Jaungada brīnumi visus mūs lutinās!
/Aija Štube/
***
***
Jūlija dziesma iet uz beigām –
Siltumu saņemt neizdevās.
Rīts nāk ar vārnu un kaiju klaigām –
Kādam tās pabarot aizmirsās.
*
Jūlija iespaidi – baltas rozes,
Pelde vēl siltā Likteņupē.
Daba izvēlas pilnas lozes
Tukšajām laiks nav jātērē.
*
Zinu, ka augustā jūru sveikšu,
Bridīšu smiltīs zeltainajās.
Velāk jau vasarai atvadas teikšu,
Kavēšos atmiņās skaistākajās.
/Aija Štube/
***
***
Rozes novīst, kad tu pazūdi.
Paliek divas sirdis,
Mēness akmens krelles,
Pakavs, smaržas un kauliņi
Un eņģelis, kurš to visu vēro.
Bezkaislīgi fiksē faktus.
Fakti ir tā patiesība,
Kuras dzenas meklētāji
Indijā un Nepālā…
Viss ir vienkārši,
Ja mēs to nesarežģījam,
Kārpīdamies katrs savā
Zvaigžņu putrā –
Kādam vieglā, citam sarežģītā
Planētu kombinācijā.
Ak,labāk turpināsim
Šķetināt to rītā nākamajā.
/Aija Štube/
***
***
Smilgas ziedēdamas raud.
Par visu to, kas ir un par to, kā nav.
Kamēr tu vēl snaud,
Nekas tevi neapdraud,
Jo sapņi apziņu sargā
No informācijas pūķa skarbā.
Ej salasi deviņas zāles
Iepin tās Jāņu vainagā.
Uzliec to savā galvā
Un nedzejo, bet
Dejo, dejo, dejo!
/Aija Štube/
***