***

Neko tu neesi sapratis, bet varbūt pat nevēlies,

Varbūt tev tā ir vieglāk savā pasaulē dzīvoties.

Ja pasaule “nākot tev virsū” kā tumsas agregāts,

Savā stikla zvērnīcā dzīvo un jūties pasargāts.

*

Tu varonis bijis un esot – par Brīvību cīnoties,

Pret pretējiem uzskatiem vienmēr nikni uzstājoties.

Un tagad, kad cita tauta grib savu brīvību gūt,

Tu uzmeties viņiem par soģi – tas pareizi nevarot būt!

*

Aizdomas tevi kā seni ķirmji jau grauž –

“Zem manis kāds rok un mugurkaulu baksta”.

Vai tādām aizdomām iemesls būtu, ko pauž

Daži, kas par “spoguļošanos” raksta?

*

Kara cirvis ne vienmēr ir jāvicina.

Ja kāds saka: “miers”, var nebūt tur zemteksts nekāds.

Iet cilvēks garām un sirsnīgi pasveicina,

Jo diena ir laba un cilvēkam labs ir prāts.

/Aija Štube/

***

P.S.

Katrs iet savu ceļu, un par to pats arī atbild. Arī par citu nepamatotu apvainošanu un “uzbraucieniem”,”uguņu apdzēšanu”, kad nepamatoti uzbraucieni, pozitīva stimula un iedvesmas vietā, cilvēku noved stāvoklī, kurā “nolaižas rokas” – fiziskā nāve tā nav, bet novest cilvēku garīgā letarģijā un tur pamest, ir daudz lielāks noziegums.

Neesmu arī tik viszinoša (kā daudzi tagad par sevi domā un sevī jūtās), lai par visu spriestu globālā mērogā ar 100% pārliecību, ka mans patreizējais uzskats ir 100% patiess, nemaldīgs. Laikam dzīve daudziem bijusi tik stresaina, ka visu laiku paranoiski jāuzmanās no “dunča mugurā” – citādi nespēju izskaidrot agresīvu nostāju uz pavisam mierīgu komentāru kādā domubiedru grupā uc.). Manuprāt vajag drosmi un daudz veselā saprāta, lai tad, kad daudzi pieprasa karu, saglabātu cilvēcību…

Es esmu parasts cilvēks. Es sen jau gaidu, kad pēc iespējas vairāk cilvēku “pamodīsies” no saviem maldiem, kad būs iespēja ar viņiem sarunāties jau kā ar Brīviem cilvēkiem, nevis ar kādu svešu egregoru “pārstāvjiem” ar “izskalotām smadzenēm”, ”ruporiem”, sektantiem, kas akli tic visam, ko kaislīgi deklarē viņu dievinātie garīgie guru, kuru teikto citē burts burtā. Pastāvīgi domāt viņi neprot. Citādi domājošajos viņi redz ienaidniekus. Tik šaurs ir viņu skatījums, ka tas neatpaliek no viduslaikiem. Veltīgas bija manas pūles kādreiz viņus “vest pie prāta”. Tas tā nedarbojas – visam savs laiks. Bet es viņus (cilvēkus savos maldos) nekad neesmu norakstījusi un noniecinājusi, par ienaidniekiem, apsēstiem, tumsas kalpiem utml. apsaukājusi. Un to, ka cilvēki mainās, es arī zinu. Reti, bet tas notiek. Caur pašu sapratni, nevis “skološanu” no malas. Reizēm “atmosties” palīdz kāds stimuls no malas. Piekrītu Sokrātam, kurš teicis, ka “Cilvēks nav trauks, kas jāpiepilda ar zināšanām, bet lāpa, kas jāiededz!” Tā arī ir patieso Skolotāju misija. Diemžēl visbiežāk tie, kas sevi par “gaismas nesējiem” dēvē, cilvēkus iedala -savējos un svešajos, kur svešie tiek pakļauti (pagaidām vēl) virtuālai apmētāšanai ar akmeņiem, ja viņu uzskati 100% nesaskan ar “savējo” vienprātīgo piekrišanu sava guru nemaldīgajai patiesības zināšanai.

Esmu vientuļniece. Man barus un grupas nevajag. Pati eju, pati lemju, pati izvēlos, ko lasīt, skatīties video un klausīties savās mūzikas kolekcijās, kļūdos, ciešu un laboju savas kļūdas, bet nenodarbojos arī ar “uguņu dzēšanu” tajos, kas sajutuši sevī dzirksteli-apskaidrību. Daudz problēmu viņiem ir vēlāk, bet ticu – viņi tās atrisinās. Lai gan uz mūsdienu “ezotēriķiem” tagad pat žēl skatīties – gandrīz visiem, kas ir kādas grupas līderis/e, ir tik uzpūsti ego, visi tik “viszinoši”, bet strīdēties par to, kurš tuvāk patiesībai, vairs “nav modē”- apnicis. Nu ir īstens “Ostapa Bendera laiks”, kad ezotēriķi sapratuši, kā no visa tā, ko viņi pa šo laiku izlasījuši, lekcijās saklausījušies utt. – visu to zināšanu putru sakompilējot daudz maz loģiski, var gūt savu – materiālo labumu. Un tiek rīkoti semināri viens pēc otra. Pēc satura pretrunu pilni murgi, bet vienmēr atrodas gājēji un lielas naudas – brīvprātīgo ziedojumu – maksātāji. Bet lai iet, kam tur jāiet…Visam savs laiks.

Lai nu kā, man ir prieks, ja ir vēl kāds, kas no Sirds un pēc sirdsApziņas dzīvo un darbojas. (Pat jēdzieni “sirds”, “mīlestība” jau ir tik tālu devalvēti, ka zaudē savu spēku, kad tos lieto partiju reklāmās, kurās tie ir tikai vārdi, bez dziļāka satura.)

Lai visiem, kas labu dara, veicas darbā, kas Latviju un Pasauli tuvina Gara uzvarai!

*Aija*