***
Visiem
***

Tu nāci pie manis
Pār dzeltenu pieneņu lauku,
Caur ceriņiem, jasmīniem,
Asterēm, dālijām,
Pa zeltaino lapu takām.
Tagad kaili koku zari
Sniedzas man pretī kā tavas rokas,
Un tavi mati ir balti kā pirmais sniegs.
/Aija Štube/
***
Ja debesis kustētos ar mums vienā taktī,
Ja es – jūra, tad tu bāka naktī.
Ja putni tālumā mani nes,
Ja tu ar mani spēlē paslēpes…
Ja vien tu, ja vien es.
/Aija Štube/
***

***
Visi cāļi saskaitīti.
Rudenī skaitīsim
Lapu miljardus,
Smaidīsim attēlam peļķē,
Plūksim ziedlapiņas neļķēm..
Tās sajauksies
Ar lapām tikpat koši,
Ka varēsim būt droši –
Vairākums, nekad
Tās nesaskaitīs,
Jo tikai daži
Pratuši atrast kodus
Augstākajai Krāsu
Matemātikai.
/Aija Štube/
***

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Skatos, kā tu audz – vīteni
Līku ločiem kā čūska,
Ar ziediem kā zvaniem
Uz augšu, pretī saulei.
Tu nemaz nenojaut,
Ka galvenā vērtība
Tavā dzīvē
Ir atbalsta punkts.
/Aija Štube/
***
***
Starp pusmiegu un nomodu satiekamies.
Vēl snaudā esot, par nomodu noturam to,
Un ikdienā viens otra maldus kritizējam,
Tā Klusuma skaņu dzirdēt atsakāmies.
/Aija Štube/
***
***
Tveice. Nogurums.
Aizveru acis.
Redzu tuksnesi
Bez gala un malas.
Saule mirklī izkaltē
Jāņu vainadziņu.
Mazliet smaržo
Pēc siena.
Tālāk dzen cerība
Ieraudzīt oāzi
Vēl apziņā esot…
Skaista mirāža tālē
Pamodina nogurušo
Cerības staru.
Ieraugu cilvēku baru,
Kas mērķtiecīgi
Dodas uz oāzi…
Varbūt izlikties,
Ka noticu maldiem
Un doties kopā ar pūli?
Svētīgi ir labticīgo maldi..
Tveice. Nogurums.
Atveru acis.
Tuksnesis pazūd
Palieku es
Savā oāzē…
/Aija Štube/
***
***
Es vēlos ar Tevi parunāt:
Par dzīves ceļiem un strupceļiem,
Par vērtību meklējumiem,
Par būt un nebūt jautājumiem,
Par negaidītiem atklājumiem,
Par vētras postījumiem
Un visādiem sīkumiem.
Es vēlos pasmaidīt par tiem.
Mūsu saruna notiks klusējot,
Pasauli kā spoguli vērojot,
Mīlot un saudzējot.
/Aija Štube/
***

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Mani mīļākie ziedi ir jasmīni,
Kaut trausli kā dzīves pavedieni.
To smarža nāk manī un atdzīvina,
Senās, bijušās jūtas atmodina.
Uzmundrina, apreibina, pamodina…
/Aija Štube/
***