Category Archives: Dzeja

by

Cilvēkvide

Cilvēkvide

***

Tas smagums un skumjas reiz akacī grims,

Un miera ostā piestās miera kuģis.

Ļaunums un draudi, uzbrukumi rims,

Zem kājām būs stabils bruģis.

*

Eksistenciālais izmisums dekadencē dzen,

Kur vien skaties – lēti šovi, veikali ar kiču.

It kā jau tas izdzīvots un saprasts sen,

Bet sirdī nepieņemts, dod kaudzi jaunu skiču.

*

Ar to, kā varētu būt, kā Cilvēki Daili rada!

Tas nemaksā gandrīz neko – vien gribu labu.

Bet apdziest šie centieni – daudzi grib, lai tos vada,

Un no senajiem laikiem vēl pārāk daudzi “tabu”.

*

Kādēļ pētāt Saules aptumsumus?

Kādēļ Pavasara saulgrieži nav sirdī?

Un dzirdu tik daudz skarbus iebildumus,

Kuri paši sevējos ar indi labprāt dzirdī.

*

Un neticība pārņem – nav šeit cilvēkvide,

Kas izmaiņas uz labu spētu vest.

Bet varbūt vāja kļuvusi man dzirde,

Ja visus agresorus gribas katlā mest.

*

Lai vārās, izvārās un mieru rod,

Un tad varbūt nāks arī saprašana,

Ka ne jau sīki strīdi uzvaru mums dod,

Bet tieši kara cirvju aprakšana.

/Aija Štube/

***

by

Saules aptumsums

Saules aptumsums 20.marts

***

Astrologi saka – diena būšot traka –

Saule aptumsīs un tam līdzi nāks

Planētu salikums tāds, kāds esot pirms kara…

Neticīgie skatīsies uz to caur melnu stiklu –

Fotografēs, pajūsmos, neredzot tur sliktu.

Kurš gan mūsu dienās vairs tādiem māņiem tic –

Tas gan redzams žurnālos – katrā jaunā cits

Ekstrasenss un dziednieks, vārdotājs un burvis

Aicina un vilina, un plaši atver durvis

Ikvienam, kam ir problēmas,

Bet kuram tādu nav?

Tiek piedāvāti brīnumi pēc maka biezumiem,

Un sacerēti stāstiņi par lāstu dziļumiem.

Bet aptumsums ir astronomu ziņā –

Kas pētīs, cerams, nepazudīs viņā…:)

/Aija Štube/

***

(Runa iet par Saules aptumsumu 20.martā, neilgi pirms Pavasara saulgriežiem)

by

Miega fabrika

1381594_467135213393522_2028281078_n

***

Daži mūzikas ritmi, filmas beigu titri

Un es dodos caur vannu uz Miega fabriku.

Cerams, ka strādāt tur neliks,

Bet atpūsdies pilnībā ļaus,

Dūnu mīkstā pēlī kļaus,

Un nelaikā kāds neuzbļaus.

Tavas rokas mani ja skaus,

Tad tas traucēklis nebūs.

Savienība pilnības sapnis kļūs.

Vien pieraksties laicīgi tajā,

Citādi nelaistie var neielaist.

Runā, ka tie, kas izredzēti,

Tur tikai ir redzēti…

/Aija Štube/

***

by

Brīvā griba, vadāmā…

na-beregu

***

Ja liktens visu dzīves vada,

Tad kur šeit brīvā griba dzīvi rada?

Tu izvēlies un ej pa ceļu citu,

Bet rezultātā galapunkts tas pats.

*

Un rodas jautājums – vai vadāmi ar pulti,

Vai zemapziņas kods liek savos labirintos klīst?

Un visas jogas, treniņi un semināri

Apstiprina to, kas lasāms grāmatās:

*

Kā savā pasaulē gūt mieru?

Mierā – prieku, laimi, līdzsvaru?

Bet cik šis ieguvums ir īsts?

Vai apakšā jau nesmej ilūzija?

*

Un ja tev pēkšņi mainās apkārtējā vide –

Ne eņģeļi, bet dēmonpagrīde?

Pie sevis velk un vilina un gaida,

Kad pietrūks pacietības smaidīt nelaimē.

*

Un nāk vēl kāds, kas iespiež labo dziļi

Tai elles nostūrī, kas viņam pazīstams.

Tad sveiki, gaišie garīgie un tie, kas viņiem tic,

Tev kāpnes neiedos, lai izrāpies no celles.

*

Bet uzradīsies glābēji, kas pārzin elles baismas.

Tie zinot īsto taciņu no tās, bet viņu pavadībā.

Jo visas citas – māņi, ilūzijas, grēks,

Bet viņu “dievs” un skaidrojums ir patiesība…

*

Ja liktens visu vada šā vai tā?

Kur brīvai gribai atstāta ir vieta?

Jo atnāk Notikums un pasmejas par visu,

Viņš atņem brīvību un spēlējas ar to.

*

Dod mācības: tu sevi sakārto,

Un maini režīmu un ēdienkarti arī,

Bet nemainās nekas tik nozīmīgi tieši,

Lai varētu tam noticēt pavisam cieši.

*

Ir brīva griba cilvēkā un viņš to vada,

Un nevis datorspēlē “dievi” avatārus rada.

Kas izlemt spēj tik šauros rāmīšos

Datorprogrammas ciešos ietvaros.

*

Bet varbūt sūtīt fatālismu zemi ēst

Un sākt ar nagiem kaut vai zemi plēst?

Pa īstam, tā no sirds, bez pamācībām.

Un skaties – uzduries tu jaunām patiesībam!

*

Brīvā griba – brīvi darboties

Ik brīdi, lai vai kur tu esi.

Kaut ārpusē ir ilūziju pilis, eņģeļi vai elle

Atslēga ir apzināta atbildība arī tur.

/Aija Štube/

***

by

Aizlidot

Aizlidot

***

Palīdziet aizlidot no šīs pasaules,

Kuru es mīlu un nevaru ciest!

Paciest vairs nespēju visas nelaimes,

Redzu negaisu, kas tālumā briest…

*

Ne jau man bail, bet nogurums māc –

Cauri ir iziets pat ellei.

Jaunu spēlīti, likten, tu sāc,

Gribi novest līdz cellei?

*

Es nederu lūgsnām, es – nemiera gars,

To zini un spēlē rausi,

Bet tā nav spēle, tas dēmonu bars –

Tu veco sistēmu grausi!

*

Palīdziet aizlidot no šīs pasaules –

Pietiek! Man pietrūkst spēku!

Nealkstu solītās svētlaimes,

Gribu Mieru un Saules lēktu!

/Aija Štube/

***

by

Eitanāzija

[Empress Eugenie (1826-1920) at Biarritz] 1858

***

Eitanāzija.

Tas tā ētiski skan.

Civilizēti pavisam.

Tagad arī kaķiem un suņiem

Aizliedz aiziet “pa prastam”

Līdz dīķa astrālam krastam.

Bet viss mēdz atgriezties,

Un drīz varbūt atkal

Būs eko-maisiņš ar ķieģeli

Un ragaviņas uz mežu…

Ko acis neredzot,

To sirdis vairs nejūtot.

Vai tiem, kas mums traucē

Nav sirds?

Un mums?

/Aija Štube/

***

by

Saullēktu rādīt

Saullēktu rādīt

***

Nerejiet uz miera karavānu,

Elles suņus nedzeniet uz to.

Miera cilts ar mieru arī aizies,

Rējējiem kāds atriesies par to.

*

Nelejiet benzīnu uzgunskurā, kurš sāk jau dzist.

Nemiera domas pamazām zaudē spēku.

Tiem, kam patīk mūžīgā panikā krist,

Tie lai pārtiek no pļāpām par karaspēku.

*

Domas mēdz ārdīt un pasauli graut.

Domas mēdz rozes stādīt.

Tas jau nekas, ka tu proti šaut –

Ej bērniem saullēktu rādīt!

/Aija Štube/

***

by

Dzīvojam!

Dzīvojam!

***

Mēs skrienam caur brikšņiem,

Saduramies ar ērkšķiem,

Mēs pakrītam tā,

Ka ar seju melnzemē.

Mūsu basās kājas sen pieradušas

Pie čiekuru, akmeņu masāžas,

Un tērpi nav bārbiju kleitas.

Mēs vienkārši brīvību baudām

Mūsu zemes brīvajā dabā,

Un pat, ja mums sāp,

Mēs dvēselēs smejam,

Jo tā mēs jūtam galveno –

To, ka dzīvojam!

/Aija Štube/

***