***
Gulbīti, gulbīti, kur ir tā –
Zeme, kur būšu vislaimīgākā?
Skaties, kur atrodas ezers šis –
Dzimtajā zemē tev pieder viss!
/Aija Štube/
***
Category Archives: Dzeja
Asara
***
Laikā, kad viss plaukst un zied,
Nepieklājas runāt par nāvi.
Bet uz soliņa apsēžas večiņa,
Un stāsta par ezerā noslīkušo meitiņu,
Un nesen no dzīves aizgājušo vīru.
Bet apkārt viss plaukst un zied.
Tikai kādam zemē iekrīt asara.
Un varbūt tur uzziedēs zieds,
Kad pāri mums ies vasara…
/Aija Štube/
***
Mākslas darbs
***
Katrs cilvēks ir mākslas darbs.
Šķiet, kāds to sen jau ir teicis.
Kad pāri iet bēdas un liktenis skarbs,
Viss mainās – vai ļaunums to veicis?
*
Ir kādā izmaiņas manāmas lielas,
Ir tie, kuri staigā kā gleznas.
Pārmaiņu mainīto – pilnas ielas,
Neskartie – kā lelles greznas.
*
Varbūt pret pārmaiņām izmantots sprejs?
Jaunības formula jauna?
Cerams, zem tā nav “Dorians Grejs”,
Ne cita maska ļauna.
/Aija Štube/
***
Glezna – Raffaello Sanzino-Ritratto di donna (1518-1520)
Pavasaris
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Iekliegties uz skriet!
Cik ilgi var lēnām iet,
Kad putni dzied,
Kad apkārt zied,
Un viss šis krāšņums
Vienuviet!
***
/Aija Štube/
Paļaušanās
***
Rozes bez ērkšķiem ātrāk vīst,
It kā jūtot, ka aizsarga trūkst.
Kristāla vāze krīt zemē un plīst –
Cauri kliedzieniem asins lāsītēs
Kailās pēdas lauskas jūt.
*
Nevajag visu uzsūkt –
Dzīvo kā Vinnijs Pūks.
Zāģu skaidas tam galvā,
Un miers plīša dvēselē.
*
Bet es kā ezītis krītu
Un čukstu, lai upe mani nes.
Kāds labdaris aizved uz rītu,
Kur miglā stāv miglāju zirgs.
*
Bet Lācītis atkal runā,
Jo klusējot paliek bail.
Tikai Ezītis klusē un klausās
Kā debesu puķes dzied.
/Aija Štube/
***
100 grami saules
***
Saules stari nelīst pār mūžīgās tumsas ieleju.
Tu esi saules bērns un nevēlies dzirdēt,
Kad no ielejas tev kāds lūdz, lai tam ielej
100 gramus saules, lai dzīvot rastos spēks,
Bet tu saki: “nevar – tevi tur notur grēks!”
*
Saules stari līst pār mūžīgās gaismas ieleju,
Par laimi ne visi ir cietsirdīgā taisnīguma fani –
Kā citādi viņi pārāki justos, ja laime būtu visiem?
Saules stari līst, un laimīgi ir tie, kas lemti būt bēdīgiem,
Kad 100 gramus saules devējiem nav žēl no saviem
Liekajiem kilogramiem, kuru krājējiem vairs lidot nav spēks.
/Aija Štube/
***
Stāsts vēl nav galā
***
Šis stāsts vēl nav galā,
Tam nav nobeigums.
Ir cauri ellei jāiziet,
Jo Miers ir otrā malā.
Un tālēļ uz kādu laiku
Es dzīvošu citā laikā.
Tos, kas dārgi – glabāšu sirdī,
Spēku nestundā smelšos.
Un iespējams, es vismaz ceru –
Atkal augšāmcelšos!
/Aija Štube/
***
Apsveikt pavasari
***
Ja tu spēj un ja tu vari,
Izej apsveikt pavasari!
Augšāmceļas dzīvība,
Dabas dotā brīvība.
Uz tauriņa spārniem atnesta,
Ikvienam tā sirdī tiek iedvesta.
Ieskaties ziedos – tie smaida,
Un sals tos nenobaida.
/Aija Štube/
***
Augšāmcelšanās
***
Pacelies pāri ikdienas miglai,
Kura tik draudīgi iesūkt mūs steidz.
Atceries, piederam Brīvajai dzimtai,
Tādēļ vaidēt un žēloties beidz!
*
Uzturi sevī Brīvības garu,
Neļauj to samalt ziņu portāliem.
Nav mums kopīgs nekas ar šo baru,
Kuri tic reģiem un sapņiem fatāliem.
*
Lido domās, esi ar Savējiem
Lai arī bieža būtu šeit vilšanās,
Nebiedrojies ar svārstīgi galējiem,
Pienāks mums īstā Augšāmcelšanās!
/Aija Štube/
***
Cilvēki lūdz…
***
Uz zemi un debesīm skatos un vēlos,
Lai labie ļaudis, nelaikā aizgājušie,
Augšām celtos!
Bet vēlme nepiepildāma
Un neziņa to vada.
Ir augšāmcēlies kādreiz kāds,
Kas debesīs sen valda.
Mierā vēro un neiejaucas,
Kad zemei pāri cilvēku neprāts traucas.
Tūkstošiem gadu cilvēki lūdz
Izbeigt ciešanas, karus,
Un sakiet, ko gribat, neredzu jēgu,
Skatīt cietēju, mirušo barus.
Cik ilgi vēl?
Ak, atvainojiet,
Šodien mēdz teikt citus vārdus –
Slavinošus, uzvarošus,
Paši tajos dzīvojot
Laikam jūtas droši…
/Aija Štube/
***
rudraija 