***
Es neesmu
Ne labā, ne sliktā
Pusē
Es esmu
Kaut kur pa vidu –
Balansēju
Uz virves,
Kuru izmeta
Cirka virves
Dejotāji.
Viss vienmēr
Var noderēt.
Jautājums:
Cik ilgi?
/RudrAija/
***
Balansēju
Category Archives: Dzeja
Sirds un bezCerība
***
Tava pils ir sagrauta.
Starp drupām stāvi
BezCerībai blakus,
Un viņa tev saka:
Es mīlu tevi!
Tu pieķeries vārdiem,
Notici un dari, ko liek
Pat nezinot, kāpēc…
Tu uzdod jautājumus,
Uz kuriem viņa
Nekad neatbild
Patiesību.
Viņa viltīgi maina
Savu izskatu
Un runas veidu.
Reizēm tev šķiet,
Ka tu vari viņai ticēt
Un pat iemīlēt…
Bet viņa atkal atstāj tevi
Starp tavām drupām
Un iznīcina tavus
Mēģinājumus atjaunot
To, kas bija labs.
Apstājies, apmātā, Sirds! –
Tu lieliski vari iztikt bez viņas!
Un BEZcerība pazūd.
Paliek Cerība,
Kas Ceļu tev parāda
Pie Mīlestības,
Kura jaunu pili tev ceļ
Un nekad neko nesagrauj!
/Aija Štube/
***
Tāds laikmets…
***
Rainis šodienai nepiestāv –
Modē ir šlāgeru dzeja.
Šis laikmets ir jāpārstāv
Tiem, kam trūkst sava seja.
/Aija Štube/
***
Ja
***
Aizmigt, pazust, nebūt…
Ja lemts nav Brīvai kļūt.
Pasaules likumi nezūd,
Aizsaules – kaut kur trūd.
*
Aizmigt, pazust, nebūt…
Tik viegli, tik patīkami,
Kad pasaules heiteri pazūd,
Sevi zemē ierakdami.
*
Aizmigt, pazust, nebūt…
Lai atdzimtu atkal tā,
Ka zemes dzīvība netrūd
Un laime ir bonusā!
/Aija Štube/
***
Tikai tad
***
Tu nezināji, ka dzīvot nozīmē mīlēt.
Neviens tev to nebija iemācījis,
Bet iemācīt to nemaz nevar.
Šī smalkā vibrācija ir jāuztver
Un jāretranslē pasaulē.
Savējie uztvers un sapratīs
Un līgumu neparakstīs…
Jo viss, kas tavs – ir arī mans
Un manējais tāpat.
Bet tikai tad, ja tu mīli.
Tikai tad, ja es mīlu…
/A.Š./
***
Skaisti
***
Paturi prātā skaisto,
Aizmirsti neglīto.
Savu dzīvi brīvo
Skaisti nodzīvo!
/A.Š./
***
Sapnis
***
Sārta jūra,
Melna zeme,
Debess zeltā laistījās.
Jūras viļņi asins šļakstus
Melnā zemē pludināja.
Vienīgā, kas dziedināja –
Zelta debess visam pāri.
/Aija Štube/
***
Kas ir cilvēks?
***
Vai jūs zināt, kas ir Cilvēks?
Šīs pasaules saprāts un valdnieks,
Kurš moka citus un cieš arī pats?
Vai tāda ir jēga, ko paver skats?
*
Šķiet arī mīlēt vairs prot tikai daži –
Ar dvēseles asinīm, no visas sirds,
Kad otram atdod vislabāko,
Kad sirds sirdi silti saviļņo.
*
Redzu vien kaislīgas vētras sekas –
Tukšas un brutālas saistības,
Izvirtības un nodevības,
Bērnu dvēseļu ciešanas.
*
Redzu kā zagļi likumus lemj,
Uz savu tautu ņirdzīgi vemj,
Un cilvēkiem neļauj runāt,
Lai tālāk par slieksni tie netiek.
*
Bet godīgi cilvēki tomēr vēl ir.
Tik valdībā viņiem nav vietas.
Tur cilvēkus vienkārši ignorē,
Sev izdevīgos rāpuļus sponsorē.
*
Modē jaunas sejas ar dvēselēm tukšām.
Bet visam tomēr ir savs laiks.
Jo tikai tie – ar tīru SirdsApziņu
Par īstiem Cilvēkiem ir nosaucami!
/Aija Štube/
***
Sāpju karuselis
***
Tas sāpju karuselis atkal riņķot sācis.
Tev zināms tas – no puses tās tu nācis!
Neticu, ka klusēšana speciāla,
No zemes atbalss naktī reizēm nāk – tā pārāk tāla.
*
Bet rožu pušķi paliek nenopirkti.
Tas liecina vien to, ka tev tik slikti?
Varbūt nojaušu, bet tie varbūt ir maldi
Un dusi mūža miegā tu pavisam saldi…
*
Pēdējā cerība, vienīgā – tā nevarēju būt,
Tad par to, kas neesmu man nāktos kļūt.
Zinu, to vismazāk gribētu mēs abi.
Mēs tikai gribējām, lai abiem būtu labi!
*
Var jau būt, ka laidi mani “brīvē”…
Tad iešu – nekas vairs mani nesaista šai dzīvē.
Apkārt ledains taisnīgums un refleksijas –
Nav pieņemts rādīt savas emocijas.
*
Tu domāji – šai pasaulei nav jēgas,
Bet tai, kas priekšā, arī varbūt nav…
Ir vārdu spaiņi tie, ar kuriem apmānītos aplej
Ar jēgas šķietamību tie, kam pašiem tādas nav.
/Aija Štube/
***
Beidzot
***
Beidzot esi klāt, ziema aukstā!
Ātri izkūst sniega sirds manā plaukstā.
Eglē košas lampas deg, sildot gaisu.
Ir jau tumsa atnākusi – vakariņas taisu.
*
Ikdiena ir ikdiena – ko tur daudz var gribēt.
Likšu visus vizuļus tumsā apkārt spīdēt.
Svece deg visspilgtāk šeit, un vissiltāk arī.
Bet visskaistāk izskatās eņģeļdeja pārī.
*
Viss šis mana pasaka, iedoma un gaisma.
Nevēlos un neklaiņos apkārt tumšā baisma.
Eņģeļi ir draugi man, arī tev un citiem.
Nebiedē ar rēgiem mūs – dēmoni ir visiem!
/Aija Štube/
***
rudraija 