Beidzot

***
Beidzot esi klāt, ziema aukstā!
Ātri izkūst sniega sirds manā plaukstā.
Eglē košas lampas deg, sildot gaisu.
Ir jau tumsa atnākusi – vakariņas taisu.
*
Ikdiena ir ikdiena – ko tur daudz var gribēt.
Likšu visus vizuļus tumsā apkārt spīdēt.
Svece deg visspilgtāk šeit, un vissiltāk arī.
Bet visskaistāk izskatās eņģeļdeja pārī.
*
Viss šis mana pasaka, iedoma un gaisma.
Nevēlos un neklaiņos apkārt tumšā baisma.
Eņģeļi ir draugi man, arī tev un citiem.
Nebiedē ar rēgiem mūs – dēmoni ir visiem!
/Aija Štube/
***

Cik ilgi

***
Brīvākā brīdī, mans draugs –
Apciemo mani peklē!
Neceri, ka tur rozes augs.
Tu pat aizmirsīsi, ko meklē…
*
Tu domā, ka zini, bet maldies
Pa savas apziņas labirintiem,
Un saki man lielu: paldies!
Ka neatklāju tev visu par tiem…
*
Man sāp tava karstā sirds!
Kā spītīga ogle tā nedziest
Un peklē kā zvaigzne mirdz,
Cik ilgi man nāksies to ciest?
/Aija Štube/
***

Tu

OLYMPUS DIGITAL CAMERATu nāci pie manis

Pār dzeltenu pieneņu lauku,

Caur ceriņiem, jasmīniem,

Asterēm, dālijām,

Pa zeltaino lapu takām.

Tagad kaili koku zari

Sniedzas man pretī kā tavas rokas,

Un tavi mati ir balti kā pirmais sniegs.

                                        /Aija Štube/

Skaitīšana

yo2YyiHYEDw

***

Visi cāļi saskaitīti.

Rudenī skaitīsim

Lapu miljardus,

Smaidīsim attēlam peļķē,

Plūksim ziedlapiņas neļķēm..

Tās sajauksies

Ar lapām tikpat koši,

Ka varēsim būt droši – 

Vairākums, nekad 

Tās nesaskaitīs,

Jo tikai daži

Pratuši atrast kodus

Augstākajai Krāsu

Matemātikai.

/Aija Štube/

***

Tveice

Tveice***

Tveice. Nogurums.

Aizveru acis.

Redzu tuksnesi

Bez gala un malas.

Saule mirklī izkaltē

Jāņu vainadziņu.

Mazliet smaržo

Pēc siena.

Tālāk dzen cerība

Ieraudzīt oāzi

Vēl apziņā esot…

Skaista mirāža tālē

Pamodina nogurušo

Cerības staru.

Ieraugu cilvēku baru,

Kas mērķtiecīgi

Dodas uz oāzi…

Varbūt izlikties,

Ka noticu maldiem

Un doties kopā ar pūli?

Svētīgi ir labticīgo maldi..

Tveice. Nogurums.

Atveru acis.

Tuksnesis pazūd

Palieku es

Savā oāzē…

/Aija Štube/

***