***
Vēji pārvēršas vētrās – koki liecas un lūzt,
Ūdens līmeņi ceļās – barjeras pārplūst un grūst.
Avārijas ik ziņās – ietriecies, pakļuvis, miris…
Franči ar teroru cīnās – kādam “aizbraucis širmis”…
/Aija Štube/
***
Author Archives
Refleksijas
***
Ziema ar cilvēkiem rotaļājas:
Snieg un kūst, ūdens pār ledu plūst…
Kāds ar tautām rotaļājas:
Cilvēkus kauj, asinis ielās plūst un nožūst…
Kāpēc cilvēki iesaistās svešās spēlēs,
Kur valda instinkti un agresija?
Kaislības runā svešās mēlēs –
Jebkuras reakcijas kā refleksijas…
Un viss?
/Aija Štube/
***
Ziema
***
Tava dvēsele balta, daba – salta.
Sirdsapziņa viz kā sniegpārsliņa.
Ej pār upēm ledaina un stalta.
Stipra tava aukstā pašapziņa.
/Aija Štube/
***
Pēdējā SMS
***
No kapa atsūtīšu glīti noformētu pēdējo sms:
Paldies par to, ko atstājāt bez atbildes!
No kuģa grimstoša bēg visas veiklās žurkas,
Pa ceļam apgāzdamas savārīto ķezu burkas…
Ir žurkas viltīgas uz veiklas skrējējas pār līķiem,
Kas nesen skaitījās pie viņu radiniekiem…
Tāds likums tikai dzīvniekiem, jo cilvēkiem ir Dievs,
Kas sirdsapziņas balsī runāt mēdz, ja sirds vēl dzīva.
Bet vēroju – ne sirds, ne dvēsele, vien instinktdaba brīva,
Pār ļaužu motivācijām un izdarībām valda.
Tu salūzi un saslimi, mans draudziņ bijušais?
Pats vainīgs, netērē vairs manu laiku – tu to kavē,
Bet man vēl Kanāriju salās jābūt pievakarē!
Mans jautājums vienkāršs, bet atbildams laikam ne visiem
Ar augstāko izglītību, grādiem, diplomiem bruņotiem:
Kā cilvēks no dzīvnieka atšķiras jūsuprāt,
Ja instinkts ir pirmais, kas motivē palikt vai bēgt?
Ir laiks šo domāšanas veidu likvidēt vai slēgt?
No kapa varbūt atsūtīšu glītu sms:
Paldies par to, ka atstājāt bez atbildes!
/Aija Štube/
***
Kafijas pauze
***
Dzīve iet pa pakāpieniem,
Melniem, baltiem klaviertaustiņiem.
Muzikālas skaņas lidojums no tiem
Aizved pasaulē pie krāsām un pie ziediem.
*
Kad nogurdina klejojumi toņos, pustoņos,
Gaismas, tumsas, krāsu labirintos,
Silts aromāts sauc istabā, kur iespīd saule,
Kāds saka man – klāt melnās kafijas pauze!
/Aija Štube/
***
21
***
Man reizēm daži jautāt mēdz – cik tev ir gadi?
Es atbildu – 21 – vai redzams nav, ka visi tie ir mani?
Uz pieres uzrakstīts ikvienam esot viss,
Ko šajā dzīvē un tai cauri cilvēks iznesis.
Bet laiks tik īss un pieredzes tik daudz –
Man saka – iespējams nav laiku apmānīt.
Tad pasmaidu un atbildu ar jautājumu pati
Vai paspējat jūs dzīvē visu iepazīt,
Kaut gadu skaits jau sen ir pāri pusei
Tam skaitlim, kurš par pusmūžu tiek saukts?
Vai sen jau daudz kas nozīmīgāks netiek jaukts:
Cik gadu pasaulei? Un daži atbild – kalendārā skaties!
Un man vairs nav ko teikt – to laiku neatceros, jā – paties!
Ar kādām tiesībām man jūsu ticību būs graut?
Ja tāda pārliecība, tad par to mēdz daži šaut…
Šis gadsimts divdesmit un pirmais atnesīs mums to,
Kam ticēsim, ko domās pieminēsim, ceru – labāko!
/Aija Štube/
***
Varbūt…
***
Es izkusīšu kā sniegs
Kādā saulainā rītā.
Pirmie pavasara ziedi
Pasmaidīs jums un pasaulei.
Baltā svētība dos spēku
Turēties pretī un nenogrimt
Šī laika un pasaules
Nejēdzībās.
/Aija Štube/
***
Pavisam subjektīvi…
***
Patiesībā neviens nevar pierādīt,
ka tā, ko viņš, cieši pats tai ticot,
sauc par patiesību,
tāda arī Patiesībā ir…
***
2015
***
Priecīgu prātu Jaunā gadā!
Laime nav varā, slavā un naudā –
Par šādiem niekiem ikdienā pļāpāt.
Laime ir savu gaismiņu dāvāt,
2015 labus darbus gādāt!
/Aija Štube/
***
Veco gadu aizvadot – Jauno sagaidot
***
Visiem prieku, visiem laimi,
Visiem labu veselību!
Bet visvairāk tiem, kam trūkst,
Liktens cirstās rētas sūrst.
Gads lai laimīgs, pozitīvs,
Neparasti atraktīvs,
Dzīves spēka piepildīts,
Bagātībā zeltīts,
Veselībā stiprināts,
Mīlestībā gremdēts!
/Aija Štube/
***
rudraija 