***

Vai jūs zināt, kas ir Cilvēks?
Šīs pasaules saprāts un valdnieks,
Kurš moka citus un cieš arī pats?
Vai tāda ir jēga, ko paver skats?
*
Šķiet arī mīlēt vairs prot tikai daži –
Ar dvēseles asinīm, no visas sirds,
Kad otram atdod vislabāko,
Kad sirds sirdi silti saviļņo.
*
Redzu vien kaislīgas vētras sekas –
Tukšas un brutālas saistības,
Izvirtības un nodevības,
Bērnu dvēseļu ciešanas.
*
Redzu kā zagļi likumus lemj,
Uz savu tautu ņirdzīgi vemj,
Un cilvēkiem neļauj runāt,
Lai tālāk par slieksni tie netiek.
*
Bet godīgi cilvēki tomēr vēl ir.
Tik valdībā viņiem nav vietas.
Tur cilvēkus vienkārši ignorē,
Sev izdevīgos rāpuļus sponsorē.
*
Modē jaunas sejas ar dvēselēm tukšām.
Bet visam tomēr ir savs laiks.
Jo tikai tie – ar tīru SirdsApziņu
Par īstiem Cilvēkiem ir nosaucami!
/Aija Štube/

***