***

Tveice. Nogurums.

Aizveru acis.

Redzu tuksnesi

Bez gala un malas.

Saule mirklī izkaltē

Jāņu vainadziņu.

Mazliet smaržo

Pēc siena.

Tālāk dzen cerība

Ieraudzīt oāzi

Vēl apziņā esot…

Skaista mirāža tālē

Pamodina nogurušo

Cerības staru.

Ieraugu cilvēku baru,

Kas mērķtiecīgi

Dodas uz oāzi…

Varbūt izlikties,

Ka noticu maldiem

Un doties kopā ar pūli?

Svētīgi ir labticīgo maldi..

Tveice. Nogurums.

Atveru acis.

Tuksnesis pazūd

Palieku es

Savā oāzē…

/Aija Štube/

***