***
Iesim mēs pa šauro ceļu,
Cauri visiem platajiem.
Platajos iet tik daudz meļu,
Tādēļ mēs – ar retajiem:
Kam goda vārds nav tukša skaņa,
Tiem, kam balts nav simbols vien.
Simbols, kurš priekš spēlēšanās,
Pilda viņu vēlēšanās…
Iesim mēs pa šauro ceļu,
To, kur balts ir balts
Un sirds vēl krūtīs sitas.
To, kur melns ir melns
Un prāts tur noslēpumā lietas:
Neizpaužamās,
Nenosaucamās,
Gara cīņās gūstamās,
Dzīvā sirdī jūtamās.
Iesim…
/Aija Štube/
***
***
Tu aizej, bet kāds jau ir priekšā.
Priekšā kam? Kas tur ir iekšā?
Tur tavi un citu nepabeigtie darbi.
Gribēji laimi, bet sanāca skarbi…
*
Darbi paši nedarīsies, tāpēc nāc –
Tu jau zini, kas un kāpēc darāms…
Nav svarīgi – ar lielo vai mazo sāc,
Sāc ar apziņu, ka viss ir padarāms!
/Aija Štube/
***
***
Mūžīgais nelaimīgums
iesūcies jūsos
kā dubļi
.
dubļos jūs stādāt rozes,
kuras tur neaug,
un tas jūs padara
nelaimīgus
.
nāves sajūta
uz priekšu dzen,
jo gabaliņu tālāk
ir saulaina pļava
.
nepārvērtīsim to dubļos!
/Aija Štube/
***
***
Pilsētā uzradusies banda – vārdu un ideju zagļi.
Tikai iepīti driskās, lēti un neīsti augļi…
Sanāk šiem marodieriem, pasteigties, ja nu kas…
Tāpēc mērkaķa tempā grāmatas izdotas.
Nav pirmavotiem žēl, tikai žēl pašu ideju zagļu;
Ja nu vārdu vietā, kāds paņem tiem citu kaut ko?
Citu – vērtīgāku, bet tāda būs viņu karma,
Jo tā tas Dabas likums darbojas.
Vēlāk daudzi tomēr labojas.:)
/A.Š./
***
***
Es balsoju par Sauli
Šai paSaulē –
Zemē zem Saules,
Kur visi mēs esam
Mazliet pamesti,
Kamēr atMostas
Katra sirdsSaule.
Tad paZūd pasaule.
Ir tikai Sirds, Saule
Un Mīlestība
Mūžīgā apskaidrotībā
Tagad un šeit.
/Aija Štube/
***
***
Kur tu esi saulīte?
Diena bez tevis skumīga…
Kur tu esi vasariņa?
Neviena nav runīga…
Laikam pavēlēt nav lemts
Vismaz mums,
Vismaz šobrīd,
Vismaz šovasar.
Varbūt drīz spiedīsim pogu
Ar uzrakstu: Vasara!
Un atvērsies programma
Ar siltu, saulainu laiku.
Kad laukiem vajadzēs lietu,
Atkal spiedīsim pogu…
Bez publiskiem ziņojumiem –
No saviem viedtālruņiem…
Bet labāk pagaidīsim,
Pacietīsim, Izbaudīsim kā ir,
Jo kādam var gadīties nospiest
Tādu pogu, ka ne vasara, ne rudens –
Vien ziema, ziema, ziema…
Ātomziema…
/Aija Štube/
***
rudraija 