***
Mēs kritām kopā ar eņģeļiem,
Tikai nokritām zemāk,
Jo bijām augstāk
Par tiem.
Tādēļ eņģeļi joprojām
Bauda “savas paradīzes”
Priekšrocības
Un reizēm uzklausa kādu
Lūdzēju.
Paļauties uz eņģeļiem
Būtu pārāk naivi,
Bet cilvēkiem tas
Ir vispārraksturīgi.
Pielejas ar grādīgo,
izsauc eņģeli,
Bet nezin, ka atnāca
Ļarva no miroņa,
Kas nevar atrast
Mieru tajā pusē
Jau neskaitāmus
Garus gadus.
Ļarva pabarojās,
Dzērājs izgulējās,
Dzīve turpinājās.
Kas mainījās?
Kāds bija mērķis?
/Aija Štube/
***
