***

Mans labais draugs, acuraugs,

Tu esi pārāk noguris,

Tu staigā tā kā apjucis,

Un dzīvot tev jau apnicis…

Es nevaru tevi pagrūst, lai ej,

Jo varbūt tu tūdaļ sabruksi,

Un vēlāk stāstīsi pasaulei,

Ka esmu tevi nobūrusi…

Ņem manu spēku un ejam –

Mums šis tas vēl padarāms –

Pa pauguriem, kalniem un ielejām

Saulgriežu pušķis salasāms!

/Aija Štube/

***