***
Laikā, kad viss plaukst un zied,
Nepieklājas runāt par nāvi.
Bet uz soliņa apsēžas večiņa,
Un stāsta par ezerā noslīkušo meitiņu,
Un nesen no dzīves aizgājušo vīru.
Bet apkārt viss plaukst un zied.
Tikai kādam zemē iekrīt asara.
Un varbūt tur uzziedēs zieds,
Kad pāri mums ies vasara…
/Aija Štube/
***
***
Katrs cilvēks ir mākslas darbs.
Šķiet, kāds to sen jau ir teicis.
Kad pāri iet bēdas un liktenis skarbs,
Viss mainās – vai ļaunums to veicis?
*
Ir kādā izmaiņas manāmas lielas,
Ir tie, kuri staigā kā gleznas.
Pārmaiņu mainīto – pilnas ielas,
Neskartie – kā lelles greznas.
*
Varbūt pret pārmaiņām izmantots sprejs?
Jaunības formula jauna?
Cerams, zem tā nav “Dorians Grejs”,
Ne cita maska ļauna.
/Aija Štube/
***
Glezna – Raffaello Sanzino-Ritratto di donna (1518-1520)
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Budam bija viņa apskaidrība.
Man ir mana skaidrība
Un gadsimtu pieredze –
Viss, kas dižgaru dāvāts pasaulei
Ir man atslēdzami Vārti.
Atliek vien saplūstot izjust šo Dāvanu
Un – iespējams – tālāk nest.
Es domāju – tas būtu skaisti.
/Aija Štube/
***
***
Krauklīt’s manus gadus skaita:
Krā-krā – pavasaris garām – krā…
Vēl tu esi vasarā – krā…
Jā!
***
Mana pusapaļā jubileja šogad iekrīt sestdienā – kāda sakritība – dienā, kad piedzimu.:)
/Aija Štube/
***
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
***
Iekliegties uz skriet!
Cik ilgi var lēnām iet,
Kad putni dzied,
Kad apkārt zied,
Un viss šis krāšņums
Vienuviet!
***
/Aija Štube/
rudraija 