Monthly Archives: maijs 2015

by

Kas tu esi?

Kas tu esi

***

Kas tu esi, Radītāj?

Kur tu esi?

Un – priekš kam?

Katram atbilde ir cita.

Pārāk dažādi mēs esam,

Lai gan cilvēks

It kā simbols

Kaut kam vienotam

Uz Zemes.

Ticības tik atšķirīgas.

Lai gan katrs

Savu mīl.

Uzskata par pareizāko,

Citus reizēm nosodot.

Tie, kas netic nemirstībai,

Tic, ka tālāk nekā nav.

Nu, bet arī tā ir viena

Ticība no vairākām…

Varbūt esam programmēti

Citplanētu radījumi.

Varbūt izraidīti ellē,

Nu, bet elle – Zeme šī?

Domā domu dziļu, plašu –

Varbūt Atklāsme būs klāt –

Arī es reiz izdomāju…

Neteikšu tik, ko un kā!

/Aija Štube/

***

by

Sastādi sarakstu

10337740_1507108966187815_8671836551954069361_n

***

Sastādi sarakstu – palaid pa vējam –

Mēs darām visu, ko varam un spējam.

Iespēju izziņa mieru tev dos.

Zaudēto tomēr tā neatdos.

*

Sastādi sarakstu – atdod to man,

Likšu klāt citu sarakstam.

Sadedzināšu ugunskurā –

Spilgtā, karstā, neaizmirstamā.

*

Nestādi sarakstu – dzīvo šo dienu.

Dzīvo kā pēdējo dienu ikvienu.

Laiks un Liktenis atnesīs jauno –

Sapratni citu par labo un ļauno.

/Aija Štube/

***

by

Šonakt

WP_20150426_002

***

Šonakt es negulēju, un tevi sameklēju –

Starp sapņu atlūzām asām, tu staigāji kājām basām.

Šonakt es tevi saucu, un laikus nesajaucu –

Paņēmu tevi aiz rokas un vedu pa savām takām.

*

Tu sekoji negribīgi, skatījies atriebīgi,

Bet man tas bija vienalga – mans mērķis nav alga.

Kad nonācām zaļā pļavā, tu iekliedzies balsī skaļā –

Tā satricināja gaisu, un padzina rēgu baisu.

*

Es aicinu tevi tālāk, par to mēs runāsim vēlāk.

Tev atgūties nāksies vēl brīdi, lai pazūd visi strīdi.

Uz īstajām mājām tu nāksi – pa gabalam kopā vāksi

Visu, kas bija zaudēts, no jauna tas tiks audzēts!

/Aija Štube/

***

by

Līst…

Līst...

***

Lietains rīts.

Viss miglā tīts.

Sapnis pārtraukts

Paliks nenoskatīts.

***

Ārā līst,

Dvēselē brūces dzīst.

Gribās izteikties dzejā,

Un iemest to visu sejā.

Tikai nezinu kam…

Varbūt Nelabajam?

Bet Nelabais

Uzsmaida Labajam,

Redzot to klusām

Aizejam.

Ārā līst.

Brūces dzīst.

Domas nerātni

Apkārt klīst.

/Aija Štube/

***

by

Atgriezties un atcerēties

[Empress Eugenie (1826-1920) at Biarritz] 1858

***

Es aiziešu un atgriezīšos,

Tikai nezinu, kad un kur.

Un varbūt šo dzīvi atcerēšos –

Procesu laiks neaptur.

*

Varbūt kādreiz atcerēšos

Visos gadsimtos krāto.

Tad arī brīvi atļaušos

To atlaist, kamēr kāds prāto.

*

Prātojumu ir simtiem –

Kas un kad, un kāpēc?

Es griežos pret skaidrajiem rītiem

Un vienkārši saku – tāpēc!

*

Es atnācu, aiziešu, atgriezīšos,

Un zināšu – kāpēc un kad.

No Dzīvības avota padzeršos,

To neaizmirstot nekad.

/Aija Štube/

***

Foto: Empress Eugenie (1826-1920)