***

Šonakt es negulēju, un tevi sameklēju –

Starp sapņu atlūzām asām, tu staigāji kājām basām.

Šonakt es tevi saucu, un laikus nesajaucu –

Paņēmu tevi aiz rokas un vedu pa savām takām.

*

Tu sekoji negribīgi, skatījies atriebīgi,

Bet man tas bija vienalga – mans mērķis nav alga.

Kad nonācām zaļā pļavā, tu iekliedzies balsī skaļā –

Tā satricināja gaisu, un padzina rēgu baisu.

*

Es aicinu tevi tālāk, par to mēs runāsim vēlāk.

Tev atgūties nāksies vēl brīdi, lai pazūd visi strīdi.

Uz īstajām mājām tu nāksi – pa gabalam kopā vāksi

Visu, kas bija zaudēts, no jauna tas tiks audzēts!

/Aija Štube/

***