***

Atceļiet sāpju likumu!

Uz Zemes atceliet!

Nevienam ar to nav līdzēts,

Ja līdzās vienmēr kāds cieš!

*

Zūd prieka dzirkstelītes

Kādreiz tik spožajās acīs,

Un neviens vairs nepasacīs,

Ka esi mīļa un daiļa.

*

Jo sāpes cērt kā ar zobenu,

Sāpes griež kā ar nazi,

Un šādu stāvokli nesaprotošie

Vēl arī smaidīt liek…

*

Bez sekām tas nepaliek –

Tiek atņemts dvēseles spēks –

Būt patiesai, neliekuļot

Un tādai kā esi, tālāk soļot.

*

Bet cilvēki, kuriem ir labi,

Gaida, lai labi ir tev.

Un ja tas tā nav

Un tu netēlo –

Neviens tevi nežēlo!

*

Visi sen jau ir projām,

Pat ja reizēm jautā:

“Kā tad tev iet?”

Patiesa atbilde gaidīta netiek –

Durvis sen jau ir ciet!

/Aija Štube/

***