***

Rūnu vārti pavērās –

Ieskatīties ļāvās.

Redzēju kā apjukušie cits pie cita kļāvās.

Tauta pārāk vadāma –

Drīz Gans jums atradīsies,

Bet neticiet, ka tas būs “labais gans”,

Kam akli noticēsiet.

To drīz vien nožēlosiet,

Bet par vēlu būs –

Jūsu zemes drīz par Svešo īpašumiem kļūs,

Un jūs tiem kalposiet,

Par viņiem balsosiet,

Ja kalpa gars ir gēnos

Un dieviņš saprātu

Nav dusošajiem devis.

Un katrs parādīs, ko viņa dvēs’le slēpj –

Ar ko tie savus viltus pavedienus vērpj.

Ja esi Cilvēks – sirdī brīvs,

Tad dzīvosi kā vienmēr,

Jo zini – brīvam Gars ir dzīvs

Un patiesību saprast spējīgs.

Tas Vārdu atšķirt spēj no tenku sievu mēlēm.

Kas pakļaujas ikvienam nozombētam prātam.

Ir bijis laiks, lai iemācītos pastāvīgi spriest

Un Liktens stūri pie Savējiem griezt!

/Aija Štube/

***