***

Paceļoties augstumos,

Laižoties bezdibeņos,

Mieru sevī atradusi

Vēl neesmu nekad.

*

Varbūt lēcieni par strauju,

Spārnu vēzieni par asu?

Jautrībai nav vārdos vietas –

Izšūpojas “nervu lietas” –

Harmonijas šūpolēs

Kaut kas salūzis

Un brūk…

*

Ja brūk, lai brūk, kam jāsabrūk,

Jo miers – tas nav priekš manis!

Kad pazemībā palīdzību lūdz –

Ir augstprātīga instrukcija klāt:

Tā grupiņa neesot priekš manis…

*

Aitu bari aitām palīdz –

Palīdz brēkt un citas stumt,

Arī zombijiem tāds līgums.

Vai par to man nāktos skumt?

*

Cilvēcības pamazāk

Tad, kad garām ejot,

Ieraugām mēs Savējos,

Pasmaidām un tālāk skrejam.

Ja brūk, lai brūk, kam jāsabrūk…

/Aija Štube/

***