***
Man reizēm daži jautāt mēdz – cik tev ir gadi?
Es atbildu – 21 – vai redzams nav, ka visi tie ir mani?
Uz pieres uzrakstīts ikvienam esot viss,
Ko šajā dzīvē un tai cauri cilvēks iznesis.
Bet laiks tik īss un pieredzes tik daudz –
Man saka – iespējams nav laiku apmānīt.
Tad pasmaidu un atbildu ar jautājumu pati
Vai paspējat jūs dzīvē visu iepazīt,
Kaut gadu skaits jau sen ir pāri pusei
Tam skaitlim, kurš par pusmūžu tiek saukts?
Vai sen jau daudz kas nozīmīgāks netiek jaukts:
Cik gadu pasaulei? Un daži atbild – kalendārā skaties!
Un man vairs nav ko teikt – to laiku neatceros, jā – paties!
Ar kādām tiesībām man jūsu ticību būs graut?
Ja tāda pārliecība, tad par to mēdz daži šaut…
Šis gadsimts divdesmit un pirmais atnesīs mums to,
Kam ticēsim, ko domās pieminēsim, ceru – labāko!
/Aija Štube/
***
rudraija 