***

Ne rudens roze vairs,

Bet ziemas sala skarta,

Kam acīs leduspuķes

Spoguļojas, zied un kūst.

Vēl siltās acis ledu kausēt spēj,

Bet sals no jauna saltus graudus sēj.

*

Jau acīs ledus, sals un arī vienaldzība.

Ir skatiens auksts un mierīgs tā kā kaps.

Klāj sidrabsarma vārdu “Aizmirstība” – 

Ir auksts mans kamīns, auksts ir viss, kas labs.

/Aija Štube/

***