Mona Liza – orākuls

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

***

Senlaicīgā rāmītī

Mona Liza smaida.

Tavā viedā sapnītī

Jautājumus gaida.

*

Viņa būs tavs orākuls –

Pajautā par jēgu,

Kādu dod tavs pārākums,

Pārvērties par rēgu?

*

Kādēļ dabas likumi

Neietekmē tevi?

Iekodēti tikumi:

Paceļot, cel sevi!

*

Vai tā doma tava ir,

Kura ceļā vada?

Ja no troļļiem neatšķir

Cilvēkus, kas rada?

*

Kāpēc laimi meklējot,

Nelaime nāk klāt?

Un ar mietu pamājot,

Sāk tev līdzās slāt?

*

Sākot uzdot jautājumu,

Atbildi jau zini,

Nogurušo orākulu

Mierā liec un svini.

*

Svini savu apskaidrību,

Mieru, zinātkāri,

Raidot smaidu dziļdomīgu

Monai Lizai pāri…

/Aija Štube/

***

Kaķītis

Kaķītis

***

Es nepieminu ļaunu.

Kāpēc vairot sāpes?

Lai vairojas labāk prieks.”

Tā pateikt ir viegli,

Kad no pasaules

Netiek vairs gaidīts nekas.

Sāpes visiem kausiem pāri sen lijušas,

Asiņainās rētas pusapdzijušas.

Neskaries klāt! Nevēlos pieminēt!

Tikai aizmirstība var dziedināt.

Cīņai par taisnību

Vairāk nav spēka,

Un no katra saules lēkta

Tiek gaidīts vienīgi miers.

Jo visi, ko mīlēji – nodeva, pameta,

Pamesto svešie nesaudzēja.

Vispārējā vienaldzībā pāri tika sēta

Salta, balta, sidrabota salnas aplikācija.

Tāds nomocīts baltais kaķītis,

Sociāli apkopts un nomazgāts bomzītis.

Nav viņā vairs dzīvot prieks,

Acis pārgurums ver ciet.

Baltā meditācijā ir miegs un miers

mur, murr, murrr.

Ļaunums pats savu atmaksas uguni kur,

Kamēr dažiem šīs pasaules smagums jānotur.

/Aija Štube/

***

Kakiša-dzirnavas-664x874

(Subjektīvi par tēmu K.Skalbe “Kaķīša dzirnavas”.)