***

Iebāz savu viszinību, augstprātību, apgaismību akacī – un akmeni virsū!

Aizej uz jūrmalu, uz smilšu graudiņu paskaties – pielīdzinies!

Un atceries – tādēļ tu mazāks nepaliksi,

Tadēļ tavas zināšanas neizsīks,

Bet varbūt notiks brīnums

Un tevi apciemos viedums?!

*

Viedie neplātās ar savu: “es varu, es zinu labāk!”

Nesaukā citus vārdos nicinošos.

Ja redzi, kā labāk – parādi un līksmo, ka sanāk,

Un beidz vienreiz uzsvērt to savu: “Es māku pareizāk!”

*

Sevi izceļot, citus niecinot, tu apkārt sev pulcē vien aitu baru,

Kas apliecina un rāda vien vājumu tavu –

Nespēju starp Lieliem būt Liels,

Un Vieds starp Viedajiem.

Iespējams, tu tā vēl tikai mācies…

Pasaules gals vēl nav sācies –

Ne ar tādiem ziepju burbuļiem vien

Dzīvē saskarties nācies.

/Aija Štube/

***