***

Tik ļoti tev gribās ko gaišu par laimi sacerēt,
Bet laime slēpjas aiz stūra un garu degunu rāda…
Ja notiek tā pārāk bieži, sāc lāstu šo iemīlēt,
Un melis šķiet ikviens – par prieku, kas tiekoties stāsta…
*
Tu saki: es redzēju baltu, bet manā pusē bij’ melns
Tas tēls, kuru tu jau pielūdz kā sektants līderi.
Vai tiešām uz Zemes jau šķiro: kas eņģelis, kas velns?
Cik daudziem tā “aizbrauc jumti” – gan koka, gan šīferi…
*
Ja ļoti gribās ko gaišu, tad ej un skaties uz Sauli,
Un atceries – arī uz Saules ir melni plankumi.
Bez viedokļa balti un klusi ir arī miroņa kauli…
Bet atceries, ka bez melnbaltā, ir krāsaini jaukumi!
*
Ir dāliju krāsainība un ikgada lapu zelts,
Ir tumsā kāds uguni kūris un vēsumā sildījies,
Ir apsūnojis akmens kā tronis Dabā celts –
Ar siltiem laimes mirkļiem tavs Kauss ir pildījies!
*
Kad Kausā nebūs vairs vietas – tā nektārs pāri līs,
Tu aizmirsīsi maldus, dzīves brūces ātri dzīs!
Lai Kauss ātrāk piepildītos, ir pagaidām darba daudz,
To darot, tu mācies atšķirt, saprast, mīlēt – tu audz!
/Aija Štube/
***