***

Ja es tevi pasaukšu uz citu pusi, tu nāksi?

Atvari ir tik noslēpumaini klusi un auksti…

Noslēpumi vilina mesties tajos un grimt,

Iespējams, cerot, ka šādi no jauna var dzimt…

*

Ja es tevi uzaicināšu sameklēt to, kas reiz zuda

Kurā mirklī no mūžības doties pēc tā?

Mirkļi ik mikrosekundi zūd nebūtībā,

Mūžība gaida, tās vārti vienmēr ir vaļā…

*

Ja es došos pa Mūžības vārtiem, kas priekšā,

Nesaukšu līdzi nevienu – un lēmums būs tavs.

Sasauktie, aizrautie maldās un netiek iekšā…

Veids, kā tur tikt tomēr katram ir pašam savs.

/Aija Štube/

***