***

Mums apnika kāpelēt pa trapiem

Un tādēļ mēs aizgājām uz kapiem –

Tur klusums, tur daba un miers,

Tur neslapstās marodier’s.

*

Vai pasaules vērtības krājot

Nav sakrājies pārāk daudz

Tā visa, kas augšupkāpjot,

Liedz celties un justies, ka audz?

*

Mēs izrakām visam tam kapu,

Ko daudzi debesīs celtu,

Un sametām iekšā tās vērtības,

Kas der vien kā dzīves ērtības.

*

Trīs saujas smilšu izpaliks –

Šie atribūti citiem tiks.

Putekļus no sejām notraušam,

Un smiltis no tērpu krokām.

*

Kad apniks kāpelēt pa dzīves trapiem,

Nāc pie manis – aiziesim uz kapiem,

No kapličas akas ūdeni smelsim

Un pilnmēnesi spaiņiem dzersim!

/Aija Štube/

***