***

Ar tirgus sievu izlēcieniem

Tu staigā pa dzīves taku,

Tu tusē tikai ar inteliģentiem,

Kas valkā Armani fraku.

*

Tu visā meklē izdevīgumu,

Kaut pati – tukša muca.

Un to tu sauc par saprātīgumu –

Izlikties dārga caca.

*

Tev pareizi – solīt un nepildīt,

Liekuļot, melot un zagt,

Kabatā pigu rādīt

Uz tiem, kurus ērti ir slaukt.

*

To darot, tu citiem māci,

Kur pareizi komatus likt,

Vai derīgi citēt Lāci

Un kur ar godu var tikt.

*

Pašai tev sava maska

Ar seju saauga sen.

Uzskati kā no vaska,

Vērtības – panikā dzen.

*

Ikviens, kam ir sirdsapziņa

Jūt konkrētu robežu: Stāt!

To izsmej, jo kabatiņa

Tev skaļi brēc: Naudu vaig krāt!

*

Reiz teici, ka cilvēkus pārbauda

Ar slavu, varu un naudu,

Bet alki, lai tevi tās noglauda

Un pārdevies par šo baudu.

*

Kad saprati – godīgums zaudē

Un taisnībai allaž būs slāpt,

Tu nolēmi: lai mani saudzē –

Vieglāk pār līķiem man kāpt!

*

Tu apraki sirdsapziņu,

Kad juti, ka tā tevi grauž

Un devies uz to sētiņu,

Kur divkoši tīklus sev auž…

*

Tirgū par taviem gājieniem

Atbildēt nāktos tūlīt –

Tur nenoslēptos aiz mājieniem:

Par to es runāšu rīt!

*

Ar zilu aci, bez zobiem

Pēc taisnības varētu brēkt,

Un varbūt sākt domāt par robiem,

Ko prāts no citiem liek slēpt.

/Aija Štube/

***