***

Pavasar’s ievziedu ratos
Ar ceriņiem pamādams aizjoņo,
Vasara spoguļodamās
Savos dabas skatos
Līdz ar mums ik dienu soļo.
*
Papeļu pūkas uz ielām
Un istabās dejo.
Trauslie jasmīni reibinot zied,
Putni koros un pa vienam dzied,
Bet kāds par to visu dzejo.
*
Aiz sevis atstājot pilsētas dunu skaļo,
Mežā uz krituša koka apsēžos,
Veros tauriņu haotiskajās dejās
Un šķiet – viņi klusiņām smejās
Aiz prieka, ka apkārt pasaule zied un zaļo.
/Aija Štube/ 

***