Monthly Archives: decembris 2013
Arī Mani tur sen jau neielaiž…
Reiz dzīvoja visparastākais cilvēks. Notika tā, ka “vienā ne pārāk jaukā brīdī” viņam dzīvot kļuva neizturami smagi, un viņš aizgāja uz baznīcu.
Tur pie viņa pieiet viens cilvēks:
– Nepareizi rokas turi!
Pieskrien otra:
– Šādā apģērbā nedrīkst iet dievnamā!
Trešā burkšķ:
– Sveci droši vien uz ielas, nevis baznīcā nopirki?
Aiz muguras kāds biksta:
– Nepareizi krustu met!…
Beigās pieiet pie cilvēka kāda pēc izskata ļoti pareiza un zinoša sieviete un pamāca:
– Ziniet, labāk izejiet no baznīcas ārā, nopērciet sev grāmatiņu par to, kā šeit jāuzvedas, un tikai tad nāciet!
Izgāja cilvēks no baznīcas, apsēdās uz soliņa un sāka rūgti raudāt…
Un pienāk pie viņa Kristus:
– Kāpēc raudi, cilvēk – Dieva bērns?
Mani pat baznīcā nelaiž!
Apkampa viņu Kristus, piemiedza ar aci un klusu teica:
– Tu neraudi, viņi arī mani tur sen jau neielaiž…
***
/tulk. no Facebook ieraksta/
Baltā pasakā
Lai kluss ir miers
gan apkārtnē, gan telpās
un sirdis silda kaut kas
pūkains, balts un mīksts!
Par sniegu palasīt var Baltā pasakā
Lai sapņu feja šonakt to jums atgādā!
*´¨)
¸.•´¸.•*´¨) ¸.•*¨)
(¸.•´ (¸.•` ¤ Aija Štube
Cik mēs viens otram dodam – tik ir.
Un ja vēl ar sirdsklātbūtnes glāstu,
Ja vēl ar sapratni to, kas aiz vārdiem…
Tad kopā labajā augam, un mainās mums apkārt
Gan cilvēki, pilsētas, lauki un debess pār mums!
*´¨)
¸.•´¸.•*´¨) ¸.•*¨)
(¸.•´ (¸.•` ¤ A.Štube*´¨)




