Lapas dzeltenas un lapas tumši sārtas

Šodien peļķēs tā kā burinieki slīd.

Bez skarbām salnām šogad rudens rotaļājas

Un pāri lapu regatei vēl saule spīd.  

 

Cik ilgi zeltīts būsi, rudenīgais laiks,

Vai vispār vērts ir mirkļus iemūžināt?

Es dzīvoju ik dienu, mirkli tverot

Kā pilnību, kā vienīgo, kā dzīvi…

 

Un kļavu lapu burinieki aizslīd,

Un saule atkal mākoņdūnās krīt,

Un mana sirds tai līdzi lec un notrīs,

Kad mirklis nākamais uz savu deju lūdz…

/Aija Štube/